Noslēgušās pirmās Seno kultūraugu sēklu lolotāju mācības Latvijā

Jan 28, 2020

Pirmās Seno kultūraugu sēklu lolotāju mācības Latvijā norisinājās 25.-26. janvārī Ikšķiles Brīvajā skolā.

Mācības sestdien ievadīja Centrāleiropas Universitātes profesores un Latvijas Permakultūras biedrības pārstāves Guntras Aistaras prezentācija par kultūraugu vēsturi no sendienām līdz mūsdienām. Guntra izgaismoja seno kultūraugu un dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmību kā risinājumu augu spējai pielāgoties klimata pārmaiņām un pārtikas nodrošinājumam nākotnē.

Savukārt Dārzkopības institūta Pūrē vadošā pētniece Līga Lepse sēklu lolotājiem mācīja bioloģijas un augu ģenētikas pamatus, kā arī atklāja praktiskus paņēmienus, kā iegūt sēklas no dažādiem augiem.

Valsts augu aizsardzības dienesta integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande vēstīja par augu slimībām, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, pavairojot sēklas materiālu mājas apstākļos. Tāpat viņa sniedza informāciju par slimību profilakses pasākumiem, lai uzturētu augus veselus.

Par dabas daudzveidības uzturēšanu un vairošanu dārzā stāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Raivis Bahšteins, aicinot pievērst uzmanību ne tikai augu sugu un šķirņu daudzveidībai, bet arī organismiem augsnē, tāpat kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem. Darbojoties kopā, tie palīdz uzturēt dabisko līdzsvaru dabā un dārzā – nenogurstoši “strādājot” neskaitāmas darba stundas un līdzsvarojot slimības un kaitēkļus.

Turpinājumā Guntra Aistara un Daina Mūrniece pievērsās sēklu likumdošanas jautājumiem Eiropā un Baltijas valstīs.

Detalizētu skaidrojumu par to, kā reģistrēties dārzeņu kolekcionāru reģistrā, klausītājiem sniedza Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu sertifikācijas un šķirņu aizsardzības daļas departamenta direktora vietniece Liena Jaunzeme.

Pirmās dienas noslēgumā devāmies uz Pagalma māju, kur mācību dalībnieki ievāca dārzeņu fizāļa sēklas, sijāja un vētīja amaranta sēklas, kā arī aplūkoja dažādas sēklas sēklu maiņas istabā. Brīvā veikala saimniece Ligija iepazīstināja ar veikala darbības principiem, un dalībniekiem bija iespēja iegādāties bioloģiskas izcelsmes produktus bez iepakojuma.

Svētdien sēklu lolotāju mācību programmu turpināja bioloģijas doktore Anta Sparinska, semināru vadot sarunas formātā un izvaicājot klausītājus par sestdien apgūtajiem tematiem bioloģijā. Anta aplūkoja sēklu iegūšanas veidus biežāk sastopamajiem augiem – tauriņziežiem, kāpostaugiem, burkāniem, salātiem, ķirbjaugiem, tomātiem, baklažāniem, fenhelim u.c. Tā kā uz mācībām bija sanākuši daudzi pieredzējuši audzētāji, izdevās vērtīga zināšanu apmaiņa.

Cēsu pils dārzniece Līga Eglīte ieveda klausītājus viduslaiku dārzkopības pasaulē un pastāstīja par pašas ievākto sēklu ceļu līdz pils dārzam. Līga bija paņēmusi līdzi ievērojamu pašas ievākto sēklu dažādību.

Pasākums turpinājās ar sēklu maiņu, kas gadu no gada kļūst bagātāka, savukārt sēklu lolotāji – zinošāki. Vienpadsmit sēklu lolotāji stāstīja par ievākto sēklu izcelsmi un dāsni dalījās ar pārējiem.

Uz sēklu maiņu bija ieradusies arī Tiia Morfin, seno kultūraugu kolekcionāre no Igaunijas. Viņai bija līdzi īsta dārgumu krātuve, piemēram, 200 gadus senas kāļu šķirnes sēklas no Sāremā salas, viņas vecvecmāmiņas garie saldie zirņi, kā arī dažādu garšaugu un ārstniecības augu sēklas.

Sēklu maiņā piedalījās arī Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece Arta Kronberga. Interesanti, ka viņa uz sēklu maiņu bija atvedusi soju, kuras sēklas ieguvusi no Tīnūžos dzīvojošās Viktorijas. Savukārt apmaiņai viņa lūkoja pēc senām Latvijas kaņepju sēklām un tabakas. No tabakā esošajām vielām plānots izstrādāt augu aizsardzības līdzekļus.

Sēklu lološanas kustības aizsācēja un sēklu maiņas organizatore Sandra Stabinge iesaistīja sēklu lolotājus eksperimentā, aicinot pārbaudīt, vai zirņu un pupiņu ražību ietekmē tas, cik sēklu ir bijis mātesauga pākstī. Eksperimenta mērķis ir noskaidrot, vai tas ir nozīmīgs faktors nākamo paaudžu ražībai.

Pasākuma apmeklēja 55 ļaudis, noslēgumā 12 klausītāji saņēma sertifikātu kā apliecinājumu tam, ka ir piedalījušies sēklu lolotāju mācībās. Sertifikātu ieguva tie, kuri mācībās piedalījās abas dienas, noklausoties visas lekcijas.
Dalībnieki devās mājup iedvesmoti ievākt sēklas un saglabāt senos kultūraugus, kā arī iztaujāt tuviniekus par dzimtas sēklām.
>>>|||<<<
Ja katram latvietim būtu kaut viens mantotais dzimtas kultūraugs – kas tā būtu par bagātību!