Seno kultūraugu ekspedīcija Aglonas apkārtnē 2019. gadā

Jul 17, 2019

Ekspedīcijas ceļu aizsākām Aglonas pilsētā — bibliotēkā, jo bibliotēka ir kultūras centrs un bibliotekāri zina vietējos ļaudis.

Šī bija mūsu pirmā ekspedīcija — nezināšana un satraukums par to, kā iedrošināt satiktos ļaudis, atvērties sarunai.
Bijām paņēmušas līdzi mūsu audzētās sēklas, lai ir gan uzskates materiāls, gan arī "neesam tukšām rokām nākušas".

Visbiežāk ļaudis reaģēja ar vārdiem: "Man jau nekā īpaša nav". Piemēram, tas rabarbers, upeņu krūms te aug jau gadu gadiem. Tikai tad, kad garākā sarunā izskaidrojām, ka tieši šādi augi ir kļuvuši par retumu, uz augu saimnieks sāka skatīties pavisam citām acīm - beidzot sāka aizdomāties un novērtēt savu darbu.

Vecmamma rabarberu iestādījusi pirms vismaz 50 gadiem

Upeņu krūms Annas Glužinas mājās mantots no vecākiem, audzis vismaz 80 gadus. Ogas lielas, saldas. Krūms veselīgāks par citiem upeņu krūmiem, kurus ekspedīcijas laikā redzējām.

Attēlā Valentīna Panovska savā dārzā, kur auga divu veidu sarkanie ģimenes sīpoli un gurķi, kuru sēklas pirka, kad dēlam bija 2 gadi (tagad 47 gadi), sēj pašas iegūtās sēklas. Iespējams, ka sakrustoja šķirnes "Ņežinskij" un "Rodņičok".

Saimniece audzē šos gurķus, jo tie labi padodas. Gurķu miza gluda, bet daži ir arī pumpaini, attālums starp gurķiem uz stīgas 20+ cm.

Valentīna par saviem gurķiem stāsta — šajā sausajā vasarā eju pie viņiem aprunāties un saku: "Tas nekas, ka sauss - tu audz!" — un viņi aug!

Gurķi ir pieraduši pie saimnieces, pie augsnes un spēj piemēroties laika apstākļiem.